Pāreja uz mākoņrisinājumiem pieņemas spēkā

Kārlis Skalbe pasakā «Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties» savulaik rakstīja, ka ziemeļos debesis esot tik zemu, ka tās varot aizsniegt ar roku. Tādēļ vietējie iedzīvotāji mākoņos virs galda glabāja karoti, ko ērti paņēma pirms ēšanas.Mākoņi ziemeļniekiem acīmredzot ir ļoti tuvi un saprotami, jo arī mākoņpakalpojumu lietošanā viņi ir krietni priekšā pārējiem. Jaunākajā Eurostat pārskatā par mākoņrisinājumu lietojumu Eiropas Savienības (ES) uzņēmumos noskaidrots, ka visaktīvāk jaunās iespējas izmanto Somijas uzņēmēji. 2023. gadā tur mākoņos bāzētās programmas un datu krātuves lietoja 78,3% kompāniju, kamēr vidēji ES – 45,2%. Otrajā vietā Zviedrija ar 71,6%, bet trešie dāņi ar 69,5%.Puse uzņēmumu mākonīZiemeļvalstu biznesa vidē mākoņpakalpojumi tika akceptēti jau pirms pandēmijas un šīs desmitgades sākumā tos jau lietoja vismaz divas trešdaļas firmu. Tādēļ ziemeļniekiem dzīve bez pašu serveriem vai datoros instalētām programmām jau ir labi zināma un pierasta. Bet kā ir ar pārējiem?Arī citas dalībvalstis mērķtiecīgi virzās mākoņrisinājumu virzienā. Neskaitāmie pozitīvie lietošanās ērtību piemēri, aizvien daudzveidīgāks un kvalitatīvāks piedāvājums, kā arī pārliecības nostiprināšanās, ka augsta līmeņa datu centros uzņēmuma dati ir lielākā drošībā nekā pašu servera telpās, veicina uzticēšanos «mākoņiem». Tas atspoguļojas arī statistikā. Kopš 2021. gada ES mākoņpakalpojumus izmantojošo uzņēmumu īpatsvars pieaudzis par 4,2 procentiem - no 41 % līdz 45,2 %.Augam straujiVēl straujāka izaugsme notiek Latvijā. Pandēmijas gados novērotā «turbo digitalizācija» nu atspoguļojas oficiālajos datos. No 28,5% mākoņservisu lietotājiem 2021. gadā esam tikuši līdz 35,8% 2023. gadā, kas nepārprotami apliecina, ka ejam uz priekšu straujiem soļiem. Straujāks izrāviens padevies vien Polijai, Ungārijai un Maltai. Tiesa nedrīkst ignorēt faktu, ka pat pēc iespaidīgā izrāviena joprojām esam saraksta lejasgalā, 7. vietā no beigām. Pie mums mākoņpakalpojumus izmanto mazliet vairāk nekā trešdaļa no visiem uzņēmumiem, kamēr vidēji ES jau gandrīz puse.Tomēr arī no šiem faktiem varam «izlobīt» pozitīvas tendences. Proti, gan Eurostat, gan mūsu pašu «Digitālā vadītāja portreta» aptaujas dati apliecina, ka Latvijas uzņēmumu vadītāji izprot mākoņpakalpojumu priekšrocības un cenšas tās izmantot. Attieksmes maiņu redzam arī mūsu grāmatvedības un biznesa vadības sistēmas Jumis Pro lietojumā. Jau divas trešdaļas no visiem klientiem to izvēlējušies kā mākoņrisinājumu, turklāt jauno klientu vidū interese par datorā instalējamu versiju ir pavisam niecīga.Esam novērojuši, ka, jo lielāks uzņēmums, jo augstāka interese par grāmatvedības sistēmu mākoņrisinājuma formā. Pērn apkopotajā statistikā redzams, ka pilnīgi visi Jumis Pro klienti, kuros strādā virs 250 cilvēkiem, lieto grāmatvedības sistēmu mākoņpakalpojumā, 50 līdz 249 cilvēkus nodarbinošo kompāniju grupā to izvēlējušies 85,7%, bet 10-49 darbinieku grupā – 72,4%. Mazajos uzņēmumos, kuros ir līdz deviņiem algotiem darbiniekiem, šādi rīkojas 62,5% klientu. Aktīvākie mākoņpakalpojumu izmantotāji ir tirdzniecības, nekustamā īpašuma, lauksaimniecības, kā arī grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju nozaru uzņēmumi.Ērtības pārliecinaUzņēmumi dod priekšroku «mākoņa» versijai, jo zina, ka tajā vienmēr būs jaunākie atjauninājumi, augstākā datu drošība un atbilstība aktuālajām likumdošanas prasībām. Lietotājam nebūs jāuztraucas par tehniskām lietām, atjauninājumus nevarēs palaist garām vai nokavēt, jo par visu rūpējas pakalpojuma sniedzējs. Arī par to, lai datiem tiktu veidotas rezerves kopijas.Taču tās nav vienīgās priekšrocības. Privāto lietotāju vidū savulaik mākoņrisinājumus ļoti populārus padarīja ērtā pieejamība. Proti, savai krātuvei «mākonī» var piekļūt no jebkuras ierīces, ievadot lietotājvārdu un paroli. Pat ja pie rokas nav darba datora, datus var aplūkot kaut no viedtālruņa. Turklāt nu jau daudzi pakalpojuma sniedzēji piekļuvi piedāvā caur pārskatāmām mobilajām lietotnēm.Šos labumus novērtē arī uzņēmumi, tādēļ mākoņpakalpojumu lietotāju skaits aug. Nu varam droši teikt, ka process ir neatgriezenisks, un tas ir tikai laika jautājums, kad datorā instalētās programmas pievienosies tādiem savulaik ikdienā nepieciešamiem, bet nu vairs tikai lieliskiem vēstures artefaktiem kā CD lasītājs, USB zibatmiņa vai monitora priekšā novietojams aizsargfiltrs.